Kafijas izcelsmes valsts ir Etiopija – šeit kafijas kokus ir iespējams sastapt brīvā dabā.
Stāsta, ka 5.gs dzīvojis kāds kazu zēns vārdā Khaldi, kurš pamanījis, ka kazas kļuvušas īpaši dzīvīgas pēc tam, kad tās bija mielojušās no īpaša koka.
Pastāstīdams to tuvumā esošā klostera mūkiem, mūki uzvāra šī koka lapas un ogas. Drīz vien klosteris iegūst «modinošā klostera» nosaukumu, jo neparastais dzēriens ļāva klosterī mītošajiem mūkiem palikt mundriem vakara lūgšanās laikā. Ziņas par dzērienu sāk izplatīties.
Kafijas pupiņas sāk grauzdēt vien 12.gs tā dēvētajā Jemenā, Mokas pilsētā. Tomēr kofeīna stimulējošo īpašību dēļ, kafijas dzērienu sākotnēji izmanto vien medicīniskos nolūkos.
Kad ziņas par kafiju sasniedz Arābijas pussalu, tā uzsāk savu ceļojumu pa visu pasauli. No Jemenas kafija Eiropā nonāk 5.gs vēlāk – 17.gs. Kafija Eiropu sasniedz caur Konstantinopoli un tad – Venēciju. Daļa šo dzērienu uzņem ar aizdomām un bailēm, saucot to par «Sātana dzērienu».
Ažiotāža ap dzērienu nu ir izveidojusies tik liela, ka nepieciešama pāvesta iejaukšanās. Klements VII nobauda dzērienu un viņam tas tik ļoti iegaršojas, ka pāvests dod tai savu svētību.
Līdz 18.gs beigām kafija ir kļuvusi par vienu no ienesīgākajām eksporta precēm. Šodien kafija ir otrā pieprasītākā prece visā pasaulē pēc naftas.